Kopīgot, izmantojot


1. tvēruma emisijas

1. darbības jomas emisijas ietver oglekļa dioksīdu (CO2), metānu (CH4) un slāpekļa oksīdu (N2O), kas tiek emitēti stacionārās un pārvietotās sadedzināšanas rezultātā, kā arī no netīšām difūzām emisijām. Difūzās emisijas var ietvert arī fluorogļūdeņražus (HFC), perfluorētus savienojumus (PFC), sēra heksafluorīdu (SF6) un slāpekļa trifluorīdu (NF3). Šajā rakstā ir izklāstītas aprēķina metodes, ko Microsoft Sustainability Manager izmanto katram emisijas avota veidam.

Stacionārā sadedzināšana

Microsoft Sustainability Manager ievēro Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras (EPA) metodoloģiju, lai aprēķinātu 1. jomas emisijas no stacionāriem degšanas avotiem. Šie avoti ietver standarta, biomasu un no atkritumiem iegūtu kurināmo. Stacionārās degšanas emisiju aprēķināšanai tiek izmantota viena no divām metodēm atkarībā no informācijas, kas ir pieejama par degvielu.

EPA atsauces dokuments: Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas: tiešās emisijas no stacionāriem sadedzināšanas avotiem (EPA.gov)

Degvielas analīzes metode 1

Šajā metodē emisiju aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:

Emisijas = degviela × EF1

Šeit ir vienādojuma skaidrojums:

  • Emisijas = emitētā CO2, CH4 vai N2O masa
  • Degviela = sadedzinātās degvielas masa vai tilpums
  • EF1 = CO2, CH4 vai N2O emisijas koeficients uz masas vai tilpuma vienību

1. metodi izmanto, ja degvielas siltuma saturs nav zināms vai ja degvielas patēriņš ir zināms tikai masas vai tilpuma vienībās. Tā kā tai ir mazāka noteiktība, šī metode ir mazāk vēlama nekā 2. metode.

Degvielas analīzes metode 2

Šajā metodē emisiju aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:

Emisijas = degviela × HHV × EF2

Šeit ir vienādojuma skaidrojums:

  • Emisijas = emitētā CO2, CH4 vai N2O masa
  • Degviela = sadedzinātās degvielas masa vai tilpums
  • HHV (augstāka siltumspēja) = kurināmā siltuma saturs enerģijas vienībās uz kurināmā masu vai tilpumu
  • EF2 = CO2, CH4 vai N2O emisijas koeficients uz vienu enerģijas vienību

2. metode ir vēlamā metode, ja kurināmā patēriņš tiek nodrošināts enerģijas vienībās, piemēram, termos vai Lielbritānijas termiskajās vienībās (BTU), un kad ir zināms kurināmā siltuma saturs.

Informāciju par emisijas faktoriem skatiet sadaļā Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas emisijas faktori (Excel darbgrāmata).

Mobilā sadedzināšana

Microsoft Sustainability Manager tiek izmantota EPA metodika, lai aprēķinātu 1. tvēruma emisijas no mobiliem sadedzināšanas avotiem. Aprēķini atšķiras no aprēķiniem stacionārās sadegšanas emisijām ar to, ka ir atsevišķi vienādojumi CO2 un N20 un CH4.

CO2 emisijas

CO2 gadījumā izmanto vienu no divām šādām metodēm, lai aprēķinātu mobilās degšanas emisijas atkarībā no informācijas, kas ir pieejama par degvielu.

EPA atsauces dokuments: Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas: tiešās emisijas no mobilā sadedzināšanas avota (epa.gov)

CO2 emisijas aprēķināšanas metode 1

Šajā metodē CO2 emisiju aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:

Emisijas = degviela × EF1

Šeit ir vienādojuma skaidrojums:

  • Emisijas = emitētā CO2 masa
  • Degviela = sadedzinātās degvielas masa vai tilpums
  • EF1 = CO2 emisijas koeficients uz masas vai tilpuma vienību

1. metode ir ieteicamā metode tikai tad, ja kurināmā siltuma saturs nav zināms un ja degvielas daudzums ir norādīts masas vai tilpuma vienībās. Tā kā tai ir mazāka noteiktība, šī metode ir mazāk vēlama nekā 2. metode.

CO2 emisijas aprēķināšanas metode 2

Šajā metodē CO2 emisiju aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:

Emisijas = degviela × HHV × EF2

Šeit ir vienādojuma skaidrojums:

  • Emisijas = emitētā CO2 masa
  • Degviela = sadedzinātās degvielas masa vai tilpums
  • HHV (augstāka siltumspēja) = kurināmā siltuma saturs enerģijas vienībās uz kurināmā masu vai tilpumu
  • EF2 = CO2 emisijas koeficients uz vienu enerģijas vienību

2. metode ir vēlamā metode, ja degvielas siltumvērtība ir zināma un kurināmā patēriņš tiek norādīts enerģijas vienībās, piemēram, termos vai BTU.

N2O un CH4 emisijas

Attiecībā uz N2O un CH4 emisijām aprēķins ir atkarīgs no transportlīdzekļa tipa: autoceļu (automobiļi, kravas automobiļi vai autobusi) vai visurgājējais (celtniecības vai lauksaimniecības tehnika, iekrāvēji, kuģi, laivas, dzelzceļa transportlīdzekļi vai gaisa kuģi).

Autotransporta līdzekļa N2O un CH4 emisiju aprēķins

Autotransporta līdzekļiem, lai aprēķinātu N2O un CH4 emisijas, izmanto šādu vienādojumu:

Emisiju = attālums × EF4

Šeit ir vienādojuma skaidrojums:

  • Emisijas = emitētā CH4 vai N2O masa
  • Attālums = attālums, ko transportlīdzeklis nobrauca
  • EF4 = CH4 vai N2O emisijas faktors uz attāluma vienību

Visurgājēja transportlīdzekļa N2O un CH4 emisiju aprēķins

Visurgājējiem transportlīdzekļiem, lai aprēķinātu N2O un CH4 emisijas, izmanto šādu vienādojumu:

Emisijas = degviela × EF5

Šeit ir vienādojuma skaidrojums:

  • Emisijas = emitētā CH4 vai N2O masa
  • Degviela = sadedzinātās degvielas tilpums
  • EF5 = CH4 vai N2O emisijas koeficients uz tilpuma vienību

Informāciju par emisijas faktoriem skatīt EPA atsauces dokumenta A papildinājumā, kas tika sniegts šīs iedaļas sākumā.

Fugitīvās emisijas

Microsoft Sustainability Manager ievēro EPA metodoloģiju, lai izmantotu skrīninga metodi, lai novērtētu 1. jomas difūzās emisijas no saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un ugunsdzēsības iekārtām. Pēc emisiju aprēķināšanas tās tiek reizinātas ar attiecīgā aukstumaģenta globālās sasilšanas potenciālu (GWP). Dažādu aukstumaģentu GWP varat atrast tabulās nākamajā EPA atsauces dokumentā.

EPA atsauces dokuments: Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas: tiešās difūzās emisijas no saldēšanas, gaisa kondicionēšanas, ugunsdzēsības un rūpnieciskajām gāzēm (EPA.gov)

Skrīninga metode

Skrīninga metode balstās uz iekārtām specifiskiem emisijas faktoriem. Tāpēc ir viena saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu skrīninga metode, bet vēl viena ugunsdzēsības iekārtām. Šīs metodes nenoteiktības dēļ organizācijai jāizmanto viena no citām metodēm, ja tā nosaka, ka difūzās emisijas ir ievērojamas.

Saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas

1. vienādojums: aplēstās emisijas no iekārtas

Lai novērtētu emisijas no saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanas, izmanto šādu vienādojumu:

Emisijas no iekārtas = CN × (k ÷ 100)

Šeit ir vienādojuma skaidrojums:

  • CN = aukstumaģenta daudzums, kas tika ielādēts jaunajā iekārtā
  • k = montāžas zaudējumi procentos no iekasētās summas
2. vienādojums: aplēstās emisijas ekspluatācijā

Saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu ekspluatācijas radīto emisiju novērtēšanai izmanto šādu vienādojumu:

Emisijas no darbības = C × (x ÷ 100) × T

Šeit ir vienādojuma skaidrojums:

  • C = iekārtas aukstumaģenta ietilpība
  • x = gada noplūdes līmenis procentos no jaudas
  • T = laiks gados, kad iekārta tika izmantota pārskata periodā (piemēram, T ir vienāds ar 0,5, ja iekārta tika izmantota pusi no pārskata perioda un pēc tam iznīcināta.)
3. vienādojums: aplēstās emisijas no apglabāšanas

Lai novērtētu emisijas no saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu apglabāšanas, izmanto šādu vienādojumu:

Emisijas no apglabāšanas = CD × (y ÷ 100) × (1 – z ÷ 100)

Šeit ir vienādojuma skaidrojums:

  • CD = apglabājamās iekārtas aukstumaģenta ietilpība
  • y = Jaudas procentuālā daļa, kas paliek realizācijas brīdī
  • z = Reģenerētā aukstumaģenta procentuālais daudzums

Ugunsdzēsības iekārtas

Tiek pieņemts, ka emisijas no stacionārajām sistēmām ir 2,5 procenti (0,025) no kopējās vienību jaudas katrai gāzei. Tiek pieņemts, ka pārnēsājamo iekārtu emisijas ir 3,5 procenti (0,035) no kopējās vienību jaudas katrai gāzei.